Viesnīca Hotel Knaust
© Teksts & Foto - Amazing Magazines
Mūsdienās Zviedrijā ir ļoti plašs augsta līmeņa viesnīcu piedāvājums. Taču ir arī tādas, kas pieskaitāmas luksusa klasei. Šī tipa viesnīcas stratēģiski visbiežāk atrodas biznesa centrālajās lielpilsētās, tādās kā- Stokholmā (Stockholm), Gēteborgā (Göteborg) un Malmē (Malmö), kurās ir augsti attīstīts tūrisms. Taču arī ārpus tām ir atrodamas dažas "pērles", kas izkaisītas pa visu garo Zviedrijas teritoriju. Viesnīcas ar bagātīgu ēku vēsturi, kas celtas vēl tajos tālajos pagātnes laikos, kad Zviedrija izskatījās pavisam savādāk. Laikos, kad industrijas oligarhi agrozīja lielus kapitālus.
Viens no šādiem kādreizējās ēras zelta gabaliņiem ir viesnīca Knaust, kas atrodas Sundsvall (Sundsvall) pilsētā. Inspiring.se vienmēr ir interesantu galamērķu meklējumos, tāpēc mēs dodamies turp, lai iepazītos ar viesnīcu un uzzinātu daudz ko vairāk par ēkas pagātni.
Nonākot ceļojuma galā, mēs satiekam viesnīcas vadītāju Ulriku Vidmarku-Norbergu (Ulrica Widmark-Norberg), kas mūs izvadā pa viesnīcu, stāstot uzjautrinošas anekdotes no pilsētas vēstures. Viņa mūs iepazīstina ar viesnīcas pakalpojumu pārdošanas vadītāju Anni Lindsromu (Anne Lindström), "viņa parūpēsies par jums jūsu viesošanās laikā un palīdzēs noorganizēt visu nepieciešamo fotosesijai." Kopā ar Anni mēs iekārtojamies viesnīcas bārā un pasūtam kafiju, kamēr viņa mums izklāsta viesnīcas bagātīgo vēsturi. "Ir vienmēr tik aizraujoši stāstīt par viesnīcu un Knaust ēku", viņa piemetina un pasniedz informācijas konspektu ar materiāliem un faktiem. Kad kafijas krūzītes ir iztukšotas, mēs dodamies uz viesu reģistratūru pēc istabu atslēgām. "Ja jums kas vairāk ir nepieciešams fotosesijai, lūdzu, dodiet mums ziņu," pavadot mūs ar smaidu, saka Anne un novēl jauku vakaru.
Istabā es atlaižos ērtajā krēslā un sāku pārskatīt saņemto materiālu kaudzīti par Sundsvall pilsētu, kamēr mana kolēģe skicē nelielu ideju plānu uz papīra un turpina gatavot visu nepieciešamo fotosesijai. Mūsu istabā es atrodu ļoti interesantu, labi sarakstītu grāmatu, kas saucas "Knaust från hotell till hotell" ,ko es silti iesaku izlasīt visiem tiem, kas vēlas padziļināt savas zināšanas vēsturē.
Es, savukārt uzzinu, ka Sundsvall, kā pilsēta dibināta jau 1621. gadā un tai ir raiba vēsture ar ēku izlaupīšanu un dedzināšanu. 1800-tajos gados no zvejnieku kopienas pilsēta pārtapa par kokzāģētavu metropoli, kas, mūsuprāt, likās ļoti interesanti.
Sakarā ar to tad arī radās pantiņš ar atskaņām, ko 1873. gadā sacerēja rakstnieks Elias Selsteds (Elias Sehlstedt) un kas vēlāk izrādījās ļoti populārs un visu iemīļots - såg vid såg jag såg varthän jag såg (burtiskā tulkojumā- kur vien es skatījos, redzēju zāģi pie zāģa).
Mūsu stāsts sākas vietā, kur Sundsvall pilsēta tiek pieminēta kā piekrastes pilsēta, kas, kopā ar Bottenhavets jūras piekrastes kokzāģētavas rajoniem pildīja centrālo lomu visā apkārtnē. Kokzāģētavas industrija pletās plašumā un 1800-tajos gados Sundsvall kļuva par svarīgu punktu kartē gan priekš uzņēmējiem, gan laimes meklētājiem. Gadsimta turpinājumā, kad sāka izmantot tvaika dzinējus un eksporta noteikumi kļuva vēl izdevīgāki, produkcija sasniedza jaunus augstumus. Līdz 18. gs. beigām bija jau izveidotas 40 kokzāģētavas, kurās izmantoja tvaika dzinējus un tās visas koncentrējās piekrastes rajonā, kas stiepās aptuveni 30 km gar jūru. Iedzīvotāji bija nodrošināti ar darbu un sabiedrība uzplauka. Iedzīvotāju skaits auga un līdz ar to radās arī jaunas profesijas un biznesa iespējas. Ienākumi krasi pieauga un tā rezultātā rajona kokzāgētāji, vairumtirgotāji un baņķieri kļuva neticami bagāti.
Izpostītās pilsētas pārbūvei, kas piedzīvoja lielo dedzināšanu, šis bagātību laiks nāca tikai par labu. Veiksmīgie uzņēmējēji apgrozījās vislabākajās vietās kopā ar karaliskām personām un muižniekiem, tāpēc viņiem bija labi kontakti visā pasaulē un jaunā pilsēta izmainījās līdz nepazīšanai. Vietā, kur kādreiz atradās tradicionālās koka mājas, tagad slējās lielas un staltas celtnes. Šeit tika izveidoti parki, krāšņi apstādījumi, alejas un Esplanāde.
Šis ir laiks, kad meklējami mītiskās viesnīcas Knaust pirmssākumi vēsturē. Viesnīcas dibinātājs bija Ādolfs Frederiks Knausts (Adolf Fredrik Knaust), kas dzimis 1853. gadā un ieradies Sundsvall pilsētā būdams pavisam jauns un ambīcijām pilns vīrietis. 1885. gadā viņš apprecēja Annu Šarloti Svensoni (Anna Charlotta Svenson) un abi vēlāk audzināja divus dēlus - Oskaru Frederiku (Oscar Fredrik 1886.g.) un Nilu Jēkabu (Nils Jacob 1887.g.).
Ādolfs strādāja ļoti mērķtiecīgi un tā pat kā daži no viņa radiniekiem, bija centīgs uzņēmējs. Viņš izmantoja visas iespējas, kas pagadījās ceļā. Nostrādājis dažus gadus viesnīcas un restorāna biznesā, 1887. gadā viņš pārņēma Sundsvall un Norrland teritorijas, tolaik vislielāko viesnīcu uzņēmumu- Hotell Nord. Pēc šausmīgā pilsētas ugunsgrēka, kurā nodega arī Hotell Nord, bija nepārprotama vajadzība pēc īslaicīgām dzīvesvietām un istabām, tāpēc viņš uzcēla pagaidu viesnīcu no koka. Laulātais pāris ieguldīja līdzekļus arī trijos zemes gabalos, kas atradās Proserpina kvartāla pašā centrā. Šeit Ādolfs varēja realizēt savus grandiozos plānus un atdzīvināt savus sapņus par vācu renesanses stilā celto, valdzinošo luksusa viesnīcu. 1891. gada 9. oktobrī tika atklāta viņa neatkārtojami bagātīgā viesnīca, kas tapusi pēc arhitekta Svena Malma (Sven Malm) projekta. Greznā viesnīca tika celta uz granīta pamatiem un tālāk būvēta no ķieģeļiem. Tās ieeja atradās uz ēkas stūra, kas tam laikam bija ļoti atbilstoši, kā arī virs ieejas slējās parādes balkons, kas tika dekorēts ar detalizētiem apmetuma ornamentiem. Grandiozs interjers, kas tolaik skaitījās ļoti grezns un visvairāk apjūsmotās, slavenās Knaust trepes. Trepes, kas dekorētas ar skaistiem dzelzs kalumiem un marmoru, kas stiepjas visā ēkas augstumā līdz bagātīgi izrotātajām kupola telpām starp stāviem.
Iespaidīgo kāpņu telpu, par kuru tik bieži tika pieminēts medijos un dažādos rakstos, salīdzināja pat ar mākslas celtnēm senajā Atēnā (Athen). "Pastāv divas ievērojamas trepes rietumu kultūras vēsturē. Vienas ir Akropoles propilejās (Propylaea), kas atrodas senajā Atēnā un otras ir trepes viesnīcā Knaust Sundsvall pilsētā." tā kādreiz rakstīja kultūrvēsturnieks Gustavs Nēstroms (Gustaf Näsström).
Ar pirmklasīgu servisu un izmeklētiem labumiem, šī viesnīca kļuva par vietu, kur atpūsties pašiem turīgākajiem. Uz šejieni devās arī viesi no tālienes. 1897. gadā viesnīcu apciemoja pats Siāmas (Siam) karalis, lai izbaudītu viesnīcas sabiedrību un nogaršotu gardas vakariņas. Noliktavā varēja atrast 54 punša veidus un tas bija viens no neprātīgo ballīšu iemesliem. Tās ilga līdz pat rītam un bieži vien beidzās ar saplēstām glāzēm un porcelānu. Taču jaunbagātnieki spēja atļauties apmaksāt rēķinu nākamajā dienā. Uzvalku krūšu kabatās vienmēr gulēja pamatīgas kaudzītes ar papīra naudu.
Viesnīcā Knaust nekas nebija neiespējams un droši vien abu laulāto spēcīgā personīgā iesaistīšanās bija panākumu atslēga, kas palīdzēja uzņēmumam uzplaukt. Annas padziļinātās zināšanas un pieredze no iepriekšējām darba vietām, kā piemēram, viesmīle, kasiere un restorāna darbiniece uz kuģa Strömkarlen, tikai veicināja restorāna attīstību. Baumo, ka kāds direktors ballē, esot izteicies, ka telpa esot par mazu šādiem pasākumiem, uz ko Anna esot atbildējusi, " tad mēs jauksim nost sienu!"
Viesnīcas ziedu laikos Ādolfs uzcēla vēl vienu īpašumu, ko nosauca par Annexet. Fasāde tika izveidota jūgendstilā ar nacionālā romantisma elementiem un tā patiesībā bija pat lielāka par galveno īpašumu. Tajā atvēra veikalus un arī viesnīcas istabas. Pārdesmit gadus šeit dzīvoja pati Knaustu ģimene.
1907. gadā Ādolfs Knausts vairs nebija starp dzīvajiem un divus gadus Anna pati vadīja uzņēmumu, līdz kamēr dēls Oskars atgriezās no pabeigtajām studijām un bija gatavs palīdzēt. Līdz tam viņš bija pabeidzis vairākas skolas un izgājis praksi viesnīcu/restorānu nozarē gan Vācijā, gan Anglijā, kā arī Francijā. Nu viņš bija gatavs pārvaldīt vecāku lolojumu, tāpēc uzņēmās galveno lomu ar mērķi vadīt tālāk ģimenes uzņēmumu tikpat veiksmīgi kā vecāki. Viņš ieviesa ko jaunu- stingru naudas kontroles sistēmu ar modernizētiem kases aparātiem, kas stipri apgrūtināja krāpšanos.
Oskars bija ļoti šarmanta personība ar plašiem sociāliem kontaktiem. Viņš nenoliedzami labi iederējās starp viesnīcas viesiem un savā kontaktu lokā ieguva ar vien vairāk slavenību. Aktieri un mūziķi- Ādolfs Jārs (Adolf Jahr), Jussi Bjorlings (Jussi Björling), Ernsts Rolfs (Ernst Rolf) ir tikai daži slaveni cilvēki ar kuriem Oskars bija labi pazīstams un ballējās līdz vēlai naktij. Baumo, ka ar laiku viņš esot bijis tik populārs, ka adresējot viņam vēstuli, pietika uz aploksnes uzrakstīt vien: Oskars- Zviedrija, lai vēstule bez problēmām nonāktu pie viņa.
Desmit gadus vēlāk nomira arī Anna un Oskars ar brāļa Nila palīdzību, bija spiests vadīt uzņēmumu viens pats. 1. pasaules kara rezultātā, brāļus piemeklēja grūtāki laiki un Oskars bija spiests ieguldīt kapitālu jaunas nozares uzņēmumā. Laikam ejot, nācās saprast, ka tirgošanās ar automašīnām bijusi ekonomiska katastrofa un neskatoties uz brāļa palīdzību, viņš bija spiests atstāt ģimenes izloloto dārgumu. 1921. gadā izveidojās akciju sabiedrība Hotel Knaust AB un tā paša gada 4. augustā par uzņēmuma jauno saimnieku kļuva šokolādes fabrikas īpašnieks Zeta Hiršfelds (Zäta Hirschfeldt), kas pēc tam pārcēlās dzīvot uz Knaustu ģimenes privāto viesnīcas stāvu.
Oskars turpināja strādāt viesnīcā kā darbinieks, taču neskatoties uz ēkas atjaunošanu un modernizāciju, viesnīca nekad vairs neatgriezās savā iepriekšējajā krāšņumā. Kokmateriālu magnātu laimīgās dienas bija izbālējušas un iekšpus viesnīcas sienām palikuši vien mīti un leģendas, bet maģijas pilni vēji plūda koridoros un kāpņu telpā.
Pēc Oskara nāves 1943. gadā, viesnīcas īpašnieks Hiršfelds nolēma pārdot uzņēmumu. Nākamajos gados ēkā norisinājās vairākas pārmaiņas un radās jaunas idejas, lai uzlabotu biznesu. Gunārs Vilofs (Gunnar Wilöf) vadīšanas laikā viesnīcā ieviesa dzīvo deju mūziku un atvēra pirmo kazino ruletes spēli Zviedrijā. 1969. gadā īpašnieka dēls Bo Vilofs (Bo Wilöf) pārņēma vadību un kļuva par viesnīcas īpašnieku. Viņš, tāpat kā Oskars Knausts, bija uzaudzis uzņēmumā un tas, ka viņš ies tēva pēdās, bija nepārprotami skaidrs. Arī viņš viesnīcā ieviesa pārmaiņas. Viena no jaunajām idejām bija pievilināt konferenču viesus un izveidot jaunu uzņēmuma pakalpojumu.
70-tajos gados, kad tendences sāka krasi mainīties un visi centās būt pēc iespējas modernāki, viesnīcas un restorāna bizness piedzīvoja grūtus laikus. Līdz ar to šis laikmets gāja nebūtībā un 1978. gadā uzņēmums tika slēgts. Viesnīca kļuva par ēku ar atmiņām.
Tas, kas notika vēlāk ar kādreiz tik lepno celtni, kļuva par tumšu nodaļu īpašuma vēsturē. Modernie laiki radīja krasas izmaiņas un nākamajos divdesmit gados īpašums tika izmantots kā telpa ofisiem, dzīvokļiem, studentu istabām un jauniem veikaliem.
1999. gadā īpašumu pārņēma akciju sabiedrība DEAB (Danielsson Entreprenad AB), kas tika dibināta 1950. gadā.
Vēlāk par celtni ieinteresējās Elite Hotels of Sweden dibinātājs un īpašnieks Bikijs Čakrabortijs (Bicky Chakraborty). Viesnīcu uzņēmējs vienmēr bija izrādījis lielu interesi par zviedru kultūras mantojumu un apņēmību saglabāt vecās celtnes. Uz šo dienu Elite Hotels of Sweden var lepoties ar 32 viesnīcām 22 Zviedrijas reģionos, kas nodarbina aptuveni 1,400 iedzīvitājus. 2008. gadā B. Čakrabortijam tika piešķirta karaliskā medaļa (Kungliga Patriotiska Sällskapets Näringslivsmedalj) par ieguldījumu zviedru biznesa attīstībā.
2001. gada maijā DEAB vienojās ar Elite Hotels of Sweden par līgumu uz 15 gadiem un jau pēc mēneša ēkā uzsākās plaši būvniecības un atjaunošanas darbi. Celtniecības firma Ellextre Entreprenad AB uzņēmās pārviedošanas darbus un nepilna gada laikā (2002.g.) viesnīca beidzot varēja vērt savas durvis vaļā un laipni aicināt viesus.
Smagi ieguldītais un rūpīgi izpildītais darbs radīja viesnīcas Hotel Knaust jauno versiju. Apbrīnojamais rezultāts ir tiešām aplūkošanas vērts. Ieejot viesnīcā, mani pārņem grandiozas sajūtas brīdī, kad acu skatienam paveras mītiskās Knaust trepes. Šī ēka ir tiešām valdzinoša un tā turpinās gadiem ilgi pārsteigt un iepriecināt apmeklētājus un viesus savā jaunajā izskatā.
Inspiring.se - © Teksts & Foto - Amazing Magazines
